20. un 21. gadsimta mija Latvijā ienākusi zināšanu sabiedrības zīmē, kas apliecina nepieciešamību ātri un kvalitatīvi iegūt visdažādākā veida informāciju, kas tiešām ir īstā, meklētā un vajadzīgā. Pieeja internetam ir kļuvusi par nopietnu un neaizstājamu vērtību mācību, darba un pētniecības procesā, kā arī interešu un mūžizglītības nodrošināšanā, kas ļauj iegūt katram nepieciešamās zināšanas un pielietot tās ikdienas dzīvē, veicinot cilvēka zināšanu lomas pieaugumu valsts attīstībā.

Saskaņā ar laikmeta tendencēm arī Latvijas kultūras nozarē gadsimtos uzkrātais mantojums muzejos, bibliotēkās un arhīvos, kā arī kultūras nozaru aktuālās norises, tendences, fakti un dati top par visiem pieejamu informācijas bagātību, koncentrējoties vērienīgā 21.gadsimta digitālajā projektā - Latvijas Kultūras mantojuma portāls.

Projekta mērķis ir izveidot Latvijas bibliotēku, arhīvu, muzeju kultūras mantojuma vienoto portālu - meklētāju, kas sniegs jebkuram portāla apmeklētājam pieeju interesējošajai informācijai kultūras jomā. Šis portāls nodrošinās kvalitatīvu darba vidi gan kultūras iestāžu darbiniekiem, gan akadēmiskajam personālam, augstskolu, skolu audzēkņiem un jebkuram interesentam. Portāls darbosies arī kā informācijas pieprasījuma sistēma, ar kuras palīdzību būs iespējams pieteikt, piemēram, muzeja apmeklējumus, uzzināt par gaidāmajiem kultūras pasākumiem, rezervēt biļetes u.c.

Latvijas kultūras mantojuma portāls iekļausies arīdzan kopējā Eiropas un pasaules elektroniskajā informācijas krātuvē un kļūs pieejams arī plašākai ārvalstu sabiedrībai.

Latvijas kultūras mantojuma portāls pavisam tuvā nākotnē jebkurā interneta pieejas vietā katram sniegs iespēju ceļot Latvijas un pasaules muzejos, apmeklēt Latvijas Nacionālo bibliotēku un izmantot ārvalstu bibliotēku sniegtās iespējas, sazināties un iegūt informāciju par interesējošo vai darbam un mācībām nepieciešamo. Šīs ieceres veiksmīgai īstenošanai Kultūras ministrija ir izveidojusi valsts aģentūru "Kultūras informācijas sistēmas", kas nodrošina pakāpenisku Latvijas bibliotēku, arhīvu un muzeju digitalizāciju, kultūras institūciju krājumu pieejamību globālajā tīmeklī,  kā arī Latvijas kultūras kartes izveidi un pilnveidošanu, jaunu un interesantu kultūras informatizācijas projektu realizāciju gan kultūrizglītības, gan kino, gan citās jomās.

Kā nozīmīgs priekšnosacījums un faktors Kultūras mantojuma portāla veiksmīgai darbībai ir Valsts vienotā bibliotēku informācijas sistēma jeb Gaismas tīkls. Gaismas tīkls ir neatņemama 21.gadsimta projekta – Gaismas pils – sastāvdaļa, kas aptver visas Latvijas bibliotēkas. Ar Gaismas tīkla palīdzību visās Latvijas pašvaldību publiskajās bibliotēkās tiek nodrošināta bezmaksas pieeja interneta tīklam un vismodernākā datortehnika bibliotēku apmeklētāju vajadzībām. Katrā Latvijas rajonā  ir izveidots bibliotēku elektroniskais kopkatalogs, kurā pieejama informācija par jebkurā Latvijas bibliotēkā glabātajām grāmatām vai citiem iespieddarbiem, nodrošinot katra bibliotēkas apmeklētāja iespējas atrast sev nepieciešamo iespieddarbu, kā arī pasūtīt un saņemt to sev ērtā veidā un vietā. Gaismas tīkls bibliotēku lasītājiem bibliotēkās arīdzan nodrošina visdažādāko nozaru elektroniskās datu bāzes latviešu, angļu, krievu u.c. valodās, dodot iespēju iepazīties ar zinātniskiem žurnāliem, populārām enciklopēdijām, vārdnīcām un rakstu krājumiem. Turklāt visi Latvijas bibliotekāri ir apguvuši ikdienas darbā nepieciešamās gan speciālās bibliotekārās zināšanas, gan cītīgi apguvuši bibliotēkās izvietotās datortehnikas un programmatūras lietošanas zināšanas, tādējādi kļūstot par zinošiem padomdevējiem bibliotēku apmeklētājiem.

Pateicoties Bila & Melindas Geitsu fonda un firmas "Microsoft" atbalstam, un Kultūras ministrijas plānotajam valsts budžetam un piesaistītajiem pašvaldību līdzekļiem, norit Latvijas publisko bibliotēku attīstības projekts, kas loģiski papildina Gaismas tīklu, piešķirot tam jaunu kvalitāti. Projektā iesaistītas visas Latvijas pašvaldības, kas paredz Latvijas pašvaldību publisko bibliotēku pārvēršanu par sabiedriskiem kultūras, izglītības un informācijas centriem. Kā loģiska Gaismas tīkla attīstības konsekvence top arīdzan Latvijas Digitālās bibliotēka, kas paredz digitalizēt bibliotēku fondus, dodot iespēju iedzīvotājiem piekļūt Latvijas bibliotēku fondiem elektroniskā formātā. Lasītājiem būs iespēja digitālā formātā ar interneta palīdzību iepazīt gan jaunākos, gan senos unikālos izdevumus, kas fiziski atrodas bibliotēku krātuvēs visā Latvijā.

Līdztekus digitālo grāmatu un izdevumu krātuvei top arīdzan Nacionālā muzeju krājuma kopkatalogs. Latvijas muzejos ir uzkrāts ievērojams kultūrvēsturiskais mantojums – kopumā 110 Latvijas muzeju krātuvēs glabājas vairāk nekā 5 miljoni muzeja eksponātu, no kuriem šobrīd apmeklētājiem ekspozīcijās un izstādēs pieejama vien neliela daļa. Nacionālais muzeju krājuma katalogs katram muzejam dos iespēju digitalizēt savu krājumu un iekļaut informāciju par to internetā pieejamā kopkatalogā. Ikvienam interesentam būs iespēja iepazīties ar jebkura muzeja krājuma esoša eksponāta tekstuālo, vizuālo, video un audio informāciju. Šāds muzeja katalogs sniegs ievērojamu ieguldījumu tūrisma attīstībā, jo dos informatīvi vizuālu ieskatu konkrētā muzejā pieejamajam krājuma eksponātam pirms muzeja apmeklējuma – vienalga vai tas būtu akmens laikmeta darbarīks, rets kukainis vai vecmeistara glezna. Kopkataloga veidošanai muzeji tiek nodrošināti gan ar tehnisko bāzi, interneta pieslēgumu un zināšanu apguves iespējām, apvienojot šim kopējam mērķim 80 Latvijas pašvaldību, 25 valsts un piecus privātos muzejus. Kopkataloga izveidei piesaistīts ievērojams Eiropas Savienības fondu finansējums.

Savukārt arhīvu dokumentu digitālās pieejamības nodrošināšanai top Vienotā valsts arhīvu informācijas sistēma. Valsts arhīvu informācijas krātuve dos iespēju iedzīvotājiem ātrāk, ērtāk un pilnīgāk saņemt ziņas par arhīvos uzglabātajiem dokumentiem. Līdzīgi kā bibliotēkā klienta pasūtītais dokuments tiks nogādāts pieprasītajā arhīvā. Arhīva izziņas varēs pieprasīt un saņemt ar interneta starpniecību, padarot arhīva pakalpojumus pieejamākus arī Latvijas reģionu iedzīvotājiem. Arhīvu informācijas sistēmas īstenošanā iesaistīta visa Latvijas valsts arhīvu sistēma un tā īstenošanai gūts apjomīgs Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums.

Būtisks uzdevums kultūras mantojuma digitalizācijā ir arīdzan Radošo industriju un kultūrizglītības attīstības pārvaldības sistēmas veidošana. Projektā, ņemot vērā Latvijas un labākās ārzemju prakses pieredzi, paredzēts izveidot kultūrizglītības iestāžu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūru, kura ietvers interaktīvu, izvēlētajai profesijai atbilstošo datorzinību un citu zināšanu apguvi, veidos vidi informācijas apmaiņai starp audzēkņiem, skolu un sabiedrību, kā arī nodrošinās mācību materiālu un mācību rezultātā izstrādāto darbu digitālo pieejamību un atbilstoša līmeņa speciālistu sagatavošanu arī Latvijā. Mācību procesus atbalstošās infrastruktūras izveide, mācību materiālu, apmācību klašu aprīkojuma kvalitāte un atbilstība mūsdienu prasībām ir nepieciešamais nosacījums arī radošo industriju speciālistu kvalitatīvai sagatavošanai.

Līdztekus bibliotēku, arhīvu, muzeju un citām ar kultūru saistītām informācijas krātuvēm, tiek veidota arīdzan Latvijas kultūras karte www.kulturaskarte.lv, kas ietver sevī visdažādāko un daudzveidīgāko informāciju par Latvijas reģionu kultūras procesiem un institūcijām - atrašanās vietu, darbības veidu, aktivitātēm, personālu, kontaktus, infrastruktūru un plānoto attīstību. Digitālā Latvijas Kultūras karte ir unikāla, jo ir pirmā šāda veida digitālā datu bāze Baltijas valstīs, kas aptver tik apjomīgu informācijas daudzumu un dod iespēju jebkuram interneta lietotājam gūt informāciju par  jebkuru Latvijas kultūras institūcijas darbību vietu, laiku un veidu.

Teju arī uzsāksies darbs pie Latvijas Nacionālās digitālās enciklopēdijas izstrādes. Digitālā enciklopēdija dos iespēju  interneta vidē gūt kvalitatīvu informāciju par pasaulē un Latvijā būtiskiem vēsturiskiem un aktuāliem faktiem, notikumiem un personām, kā arī par konkrētām nozarēm un dzīves jomām. Latvijas Nacionālās enciklopēdijas izveidē tiks iesaistīti Latvijas akadēmiskie spēki un nozaru speciālisti.