 |
Foto: publicitātes foto
|
Spīķeru koncertzāle
Spīķeru koncertzāle ir māja, kurā dzīvo mūzika, un vieta, kur dzimt un attīstīties visdaudzveidīgākajām mākslinieciskajām idejām. Tā ir skatuve mūsdienīgiem skaņu mākslas projektiem, muzikāliem eksperimentiem un žanrā neierobežotām koncertprogrammām, kā arī platforma bērnu, jauniešu izglītojošu koncertlekciju un meistarklašu rīkošanai, arī profesionālu mūziķu tālākizglītības programmu īstenošanai.
Koncertzāles ēku apdzīvo VSIA "Latvijas koncerti" kolektīvi - 2006.gadā dibinātais kamerorķestris "Sinfonietta Rīga" (mākslinieciskais vadītājs Normunds Šnē) un 1940.gadā dibinātais "Latvijas Radio koris" (vadītāji Sigvards Kļava un Kaspars Putniņš). Spīķeru koncertzāles ēkas otrajā stāvā darbojas "Latvijas Mūzikas informācijas centrs" un skaņu ierakstu studija "Framest Studio".
Spīķeru koncertzāle tās neilgajā pastāvēšanas laikā ir iemantojusi popularitāti kā mājīga, mūsdienīga telpa ar senatnīguma smaržu. Tajā jau notikuši visdažādāko žanru un stilu koncerti, filmu izrādes, bērnu pasākumi, balvu pasniegšanas ceremonijas, konferences un korporatīvie pasākumi.
Koncertzāle atrodas Spīķeru radošajā kvartālā, kas pamazām top par laikmetīgu, modernu un sabiedrībai pieejamu pilsētvidi. Spīķeros ir un būs mājvieta radošās kultūras organizācijām, laikmetīgās mūzikas un kino pasākumiem, mākslas galerijām, birojiem, mājīgiem restorāniem un kafejnīcām.
Spīķeru kvartāls - ēku komplekss starp Maskavas, Turgeņeva un Krasta ielām un Spīķeru krastmala posmā no Dzelzceļa tilta vecā balsta līdz Salu tiltam - atrodas Rīgas Vēsturiskajā centrā, kas 1997.gadā iekļauts UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā.
Kultūrvēsturiskās Spīķeru noliktavu ēkas tiek pakāpeniski renovētas. Plānots, ka pilnībā Spīķeru kvartāla rekonstrukcija tiks pabeigta 2012.gadā. Spīķeru kvartāls tiek attīstīts uz publiskās - privātās partnerības principiem, līdzdarbojoties pilnsabiedrībai "Spīķeri", Rīgas domei, Izglītības un zinātnes ministrijai, Kultūras ministrijai un nevalstiskajām organizācijām.
Spīķeru kvartāla un tagadējā Rīgas Centrāltirgus rajona spīķeru apbūve izveidojusies galvenokārt 19.gadsimta sešdesmitajos, septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados. Laika posmā no 1864.līdz 1886.gadam kopā tika uzcelti 58 spīķeri, no kuriem saglabājušies vairs tikai 13.
Sarkanie Spīķeri ir celti "Ķieģeļu stilā" - vienā no 19.gadsimta eklektisma stila formālajiem paveidiem, kas bija īpaši izplatīts rūpniecības ēku un noliktavu arhitektūrā. Starp arhitektiem, kas radījuši Spīķeru ēkas, minami Kārlis Felsko, Frīdrihs Hess, Roberts Pflūgs, Reinholds Šmīlings un Jānis Baumanis. |
|
