Gleznotājs, viens no latviešu nacionālās glezniecības skolas aizsācējiem.

Dzimis 1872.gada 3.martā Zaubes pagasta Jaužos, miris 1945.gada 14.janvārī Nauheimā (Vācijā), 1994.gadā pārapbedīts Rīgā.

Studējis Pēterburgas Mākslas akadēmijā (1890 - 1897), ar lielo zelta medaļu beidzis A. Kuindži ainavu glezniecības meistardarbnīcu. Darbojies mākslinieku apvienībā "Rūķis", biedrībās "Mir iskusstva", "Kunstverein". Izcils ainavists, iedibinājis ainavas žanrā savas tradīcijas un skolu. Atklājis Latvijas dabā daudzus jaunus motīvus (pavasara pali, ūdeņi, sniegi u.c.), radījis monumentālas, sintezētas, tipiskas Latvijas ainavas. Stilistiski daudzveidīgs, mainīgs, individuālajā rokrakstā atbalsojas plenēra reālisma, impresionisma, jūgendstila, gadsimtu mijas noskaņu mākslas, postimpresionisma, ekspresionisma iespaidi.

Bijis Rīgas pilsētas mākslas skolas vadītājs (1909 - 1915), Latvijas Mākslas akadēmijas dibinātājs un pirmais rektors (1919 - 1934), Dabasskatu meistardarbnīcas vadītājs (1921 - 1944), Latvijas Universitātes Arhitektūras fakultātes tēlotājas mākslas darbnīcas vadītājs (1919 - 1940), Rīgas pilsētas mākslas muzeja direktors (1919 - 1940, 1941 - 1944). Pēterburgas Mākslas akadēmijas akadēmiķis (1913). Apbalvots ar bronzas medaļu Pasaules izstādē Parīzē (1900), ar zelta medaļu Minhenes Secesijas izstādē (1901) u.c., Tēvzemes balvu (1938). 1944.gadā emigrējis uz Vāciju.
Aija Braslina