|
|
 |
Andris Nelsons
|
Andris Nelsons
"Autoritāte, spēcīga arhitektūras un dramatiskā monumentālisma izjūta, stilistiska izpratne, skaidra tehnika, spēja izcelt smalki detalizētus līmeņus, jutība attiecībā pret dziedātājiem un trauksmainas enerģijas lādiņš. Nelsonam, šķiet, piemīt viss," tā jau pirms vairākiem gadiem par jauno un talantīgo diriģentu Andri Nelsonu rakstīja "Financial Times".
Pēdējos gados Nelsons piedzīvojis galvu reibinošu karjeru, sadarbojoties ar pasaules vadošajiem orķestriem un operas namiem un kļūstot par vienu no pieprasītākajiem jaunajiem diriģentiem. Plašsaziņas līdzekļi un mūzikas kritiķi Nelsonu dēvē par vienu no daudzsološākajiem šodienas diriģentiem.
Nelsons dzimis Rīgā 1978.gadā mūziķu ģimenē, beidzis Emīla Dārziņa mūzikas skolu, savu mūziķa karjeru sācis kā trompetists Latvijas Nacionālās operas orķestrī, kā arī ieguvis vairākas balvas dziedāšanā. 2001.gadā viņš pabeidza Latvijas Mūzikas akadēmiju un devās uz Sanktpēterburgu studēt diriģēšanu pie profesora Aleksandra Titova. Šajā laikā Nelsons piedalījās arī Nēmes Jervi un Jormas Panula meistarklasēs. Nelsons privāti mācījies pie diriģenta Marisa Jansona.
2003./2004.gada sezonā Nelsons kļuva par Latvijas Nacionālās operas galveno diriģentu un turpināja ieņemt šo amatu līdz 2007.gada vasarai. Latvijas Nacionālajā operā viņa repertuārā bija Džuzepes Verdi "Aīda", Džakomo Pučīni "Madama Butterfly", Džakomo Pučīni "Turandota", Pētera Čaikovska "Pīķa dāma", Riharda Vāgnera "Valkīra" u.c.
Kopš 2008./2009.gada sezonas Nelsons ir Birmingemas Simfoniskā orķestra muzikālais vadītājs. Pirmā Nelsona sadarbības sezona ar orķestri izrādījās gan radoši, gan komerciāli veiksmīga, tāpēc sākotnēji uz trim gadiem noslēgtais līgums pagarināts vēl uz trim gadiem, un Nelsons būs orķestra muzikālais vadītājs un galvenais diriģents līdz 2014.gadam.
Nelsons diriģējis daudzus slavenus orķestrus: Amsterdamas "Concertgebouw" orķestri, Bavārijas Radio simfonisko orķestri, Cīrihes Tonhalles simfonisko orķestri, Berlīnes Radio simfonisko orķestri, Vīnes Radio simfonisko orķestri, Stokholmas Karalisko filharmonisko orķestri, Helsinku, Oslo un BBC filharmoniskos orķestrus, Hanoveres NDR Radio filharmonijas orķestri, Hamburgas NDR simfonisko orķestri, Rietumvācijas (Ķelnes) Radio simfonisko orķestri, Francijas Nacionālo orķestri, Pitsburgas simfonisko orķestri, Losandželosas filharmonisko orķestri, Klīvlendas orķestri, Ziemeļrietumu Vācu filharmonisko orķestri Herfordē (bijis arī tā galvenais diriģents), Zalcburgas "Mozarteum" orķestri un citus. Latvijā Nelsons diriģējis Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri.
Starp solistiem, ar kuriem strādājis Andris Nelsons, ir Miša Maiskis, Gidons Krēmers, Sāra Čana, Baiba Skride, Hokans Hardenbergers, Olli Mustonens, Sola Gabeta, Albans Gerhards.
Nelsons arī diriģējis slavenos opernamos. 2007.gada janvārī Berlīnes Vācu operā Nelsons debitēja ar Džakomo Pučīni "Bohēmas" izrādēm, šajā operteātrī viņš atgriezās 2007.gada jūnijā, lai diriģētu ikgadējo Riharda Vāgnera izrādi ar izcilo soprānu Deboru Voigtu. 2009.gada maijā Berlīnes Vācu operā viņš diriģēja Pētera Čaikovska "Jevgeņija Oņegina" izrādes. 2008.gadā Nelsons debitēja Hamburgas Valsts operā un Berlīnes Valsts operā ar "Turandotas" izrādēm, kā arī Vīnes Valsts operā ar "Pīķa dāmas" izrādēm. 2009.gadā Vīnes Valsts operā diriģents atgriezās ar Džakomo Pučīni "Tosku" un "Madama Butterfly".
2009.gada oktobrī Nelsons debitēja Ņujorkas Metropolitēna opernamā, diriģējot operu "Turandota", un Londonas karaliskajā Koventgārdena operā, diriģējot operu "Bohēma".
2009.gada augustā Nelsons debitēja prestižajā Zalcburgas festivālā, stājoties pie orķestra "Camerata Salzburg" diriģenta pults.
2010.gada vasarā gaidāma Nelsona debija Baireitas festivālā, iestudējot Riharda Vāgnera operu "Loengrīns".
Pēdējos gados izdoti vairāki Nelsona ieraksti. 2006.gada beigās albumā izdoti Dmitrija Šostakoviča divi vijoļkoncerti, ierakstīti kopā ar Nelsonu, Bavārijas radio simfonisko orķestri un vijolnieci Arabellu Šteinbaheri.
2008.gadā izdots albums "Souvenir Russe", kur Pētera Čaikovska romantisko mūziku atskaņo latviešu vijolniece Baiba Skride kopā ar Birmingemas orķestri Nelsona vadībā.
2009.gadā klajā nācis vijolnieces Arabellas Šteinbaheres, Ķelnes simfoniskā orķestra un Nelsona ierakstīts Albana Berga un Ludviga van Bēthovena vijoļkoncertu albums.
2009.gadā izdots Birmingemas orķestra un Nelsona ierakstīts Pētera Čaikovska mūzikas albums, kurā iekļauta uvertīra "Hamlets" un Pētera Čaikovska 5.simfonija.
Pēc tam klajā nācis arī Nelsona un Birmingemas orķestra atskaņotas Riharda Štrausa mūzikas albums, kurā iekļauta svīta no operas "Rožu kavalieris" un simfoniskā poēma "Varoņa dzīve".
2001.gadā Nelsons saņēma Latvijas Lielo mūzikas balvu par izciliem sasniegumiem mūzikā. Savukārt 2009.gadā Nelsonam par izciliem sasniegumiem atskaņotājmākslā un nopelniem Latvijas valsts tēla veidošanā piešķirts Latvijas valdības augstākais apbalvojums - Ministru kabineta balva.
Pats diriģents 2009.gada decembrī publicētā intervijā britu laikrakstam "The Times" paudis izbrīnu par savu straujo karjeras lēcienu. "Protams, kā studentam tev ir sapņi. Bet tas viss ir noticis tik strauji," sacīja diriģents.
Nelsons intervijā atcerējās, kā piecu gadu vecumā tēvs viņu aizvedis Rīgā uz Riharda Vāgnera operas "Tanheizers" uzvedumu, kas uz viņu atstājis dziļu iespaidu. "Jā, tā ir gara opera, bet tā uz mani atstāja hipnotisku iespaidu. Mūzika mani pilnībā pārņēma. Kad Tanheizers nomira, es raudāju. Es domāju, tas ir lielākais manas bērnības notikums," stāstīja Nelsons.
Viņš arī intervijā atzinis, ka trompetes spēlēšana pusaudža gados Latvijas Nacionālajā operā ļāvusi viņam izprast spēlētājus. "Spēlēšana orķestrī man palīdzēja saprast spēlētāju psiholoģiju. Tu saproti, cik svarīgs ir komandas darbs. Un, protams, tas man ļāva vērot diriģentus darbā. Daži ir diplomātiski, daži ir ļoti patiesi, daži tirāniski. Tas nav svarīgi. Galu galā orķestris reaģē uz diriģentiem, kas precīzi zina, ko viņiem piedāvāt kā vadītājs un kā iedvesmas avots. Ja tu mēģini citiem iepatikties, tas nebūt nenozīmē, ka tu būsi veiksmīgs," stāstīja diriģents.
"The Times" norāda, ka Nelsonam izdevies iepatikties gandrīz pilnīgi visiem - gan mūziķiem, gan skatītājiem. Avīze salīdzina Nelsonu ar citu izcilu latviešu izcelsmes diriģentu Marisu Jansonu, kas bijis arī Nelsona skolotājs un atstājis būtisku iespaidu uz jauno diriģentu.
2010.gada 26. un 27.novembrī Nelsons un viņa vadītais Birmingemas orķestris koncertēs Rīgā, Latvijas Nacionālajā operā.
|
|
|
|
