 |
Sergejs Eizensteins
|
Sergejs Eizenšteins
"Streiks" (1924), "Bruņukuģis "Potjomkins"" (1925), "Oktobris: desmit dienas, kas satricināja pasauli” (1927), "Vecais un jaunais" (1929), "Aleksandrs Ņevskis" (1938), "Ivans Bargais" (1. daļa 1945, 2. daļa 1946/1948, 3. daļa 1946, nepabeigta) - 6 filmas, kas šokēja pasauli. Tās uzņēmis padomju režisors Sergejs Eizenšteins, radot jaunu unikālu kino valodu, kas ietekmēja visas pasaules kino turpmāko attīstību.
Izcilais kinorežisors, scenārists, mākslas teorētiķis Sergejs Eizenšteins dzimis 1898. gada 22. janvārī Rīgā. Viņa tēvs Mihails Eizenšteins bija viens no mūsdienās daudzinātā Rīgas jūgendstila jeb Art Noveau arhitektūras veidotājiem Krievijas impērijas laika Rīgā 20. gadsimta sākumā.
Vēlākais kinoklasiķis mācījies Rīgas reālskolā, studējis Petrogradas Civilinženieru institūtā un izglītojies krievu režisora Vsevoloda Meierholda vadītajās režisoru darbnīcās.
Viņa kopdarbs ar Liepājā dzimušo operatoru Eduardu Tisē "Bruņukuģis Potjomkins" (1925) joprojām atzīta par vienu no visu laiku labākajām filmām pasaules kino vēsturē.
1930. gadā ASV studija "Paramount Pictures” uzaicināja talantīgo režisoru uz Holivudu, piedāvājot simttūkstoš dolāru vērtu līgumu Teodora Dreizera „Amerikāņu traģēdijas” uzņemšanai. Nerodot risinājumu domstarpībām par aktieru izvēli, Eizenšteins devās prom no Holivudas uz Meksiku, kur uzsāka darbu pie dokumentālas filmas "Que Viva Mexico!" ("Lai dzīvo Meksika!").
Pirms tā tika pabeigta, Staļins 1932. gadā pieprasīja Eizenšteina atgriešanos Padomju Savienībā. Meksikā safilmētais materiāls tika ekranizēts Ņujorkā 1933. gadā ar nosaukumu "Pērkons pār Meksiku" jau bez autora līdzdalības.
Staļiniskajā Padomju Savienībā režisoram neklājās viegli - viņa popularitāte un ietekme PSRS viņa dzīves laikā pieauga un samazinājās proporcionāli viņa filmu panākumiem pasaulē.
Kinorežisors aizgāja mūžībā 1948. gada 11. februārī Maskavā.
Latviešu kinorežisors Ansis Epners (1937-2003) uzņēmis dokumentālās filmas "Sergejs Eizenšteins. Priekšvārds" un "Sergejs Eizenšteins. Post Scriptum". Savukārt Starptautiskais kinoforums "Arsenāls" 2002. gadā Rīgā noritēja Eizenšteina zīmē.
Savos memuāros Sergejs Eizenšteins apgalvo, ka visu mūžu bijis rīdzinieks. |
|
