Vaira Vīķe-Freiberga dzimusi 1937.g. 1.decembrī Rīgā, pamatizglītību ieguvusi latviešu  skolā bēgļu nometnē Lībekā, Vācijā un franču skolā Kasablankā, Marokā.

Studējusi Kanādas universitātē, Toronto Universitātē saņemot bakalaura (1958) un maģistra (1960) grādu psiholoģijā, Makgila un Monreālas Universitātēs - Phil. Dr. grādu (1965) eksperimentālajā psiholoģijā. Šajā laikā strādājusi arī kā spāņu valodas tulkotāja un psiholoģe Toronto psihiatriskajā slimnīcā (1960-1961).

No 1965. līdz 1998. g. bijusi psiholoģijas profesore Monreālas universitātē (Universite de Montreal, studijas notiek franču valodā). Pasniegto kursu temati: psihofarmakoloģija, psiholingvistika, zinātnes teorija un eksperimentālā metode. Pētījumu temati psiholoģijā par atmiņas, valodas un prāta procesiem, ieskaitot narkotiku ietekmi uz cilvēku. Publicēti pētījumi par latvju dainām, to poētiku un struktūru.
Kopš 1998. gada 1.jūnija profesore emerita, bet no 1998.gada 19.oktobra - Latvijas Institūta direktore.

2000. gada 10. maijā kļūst par Toronto Viktorijas Universitātes (Victoria University in the University of Toronto) Goda doktori. 2000. gada 28. septembrī saņem  Latvijas Universitātes Goda doktores grādu. 2002.gada 29.aprīlī saņem Kauņas Vītauta Dižā Universitātes Goda doktores grādu. 2002.gada 14.jūnijā Saņem Monreālas McGill Universitātes Goda doktores grādu. 2005.gada 4.oktobrī saņem Baku Valsts universitātes Goda doktores grādu. 2005.gada 6.oktobrī saņem Tbilisi Valsts universitātes Goda doktores grādu. 2005.gada 8.oktobrī saņem Erevānas Valsts universitātes Goda doktores grādu.

Par Latvijas Republikas prezidenti ievēlēta 1999.gada 17.jūnijā un stājusies amatā 8. jūlijā uz četriem gadiem. 2003.gada 20.jūnija ar 88 balsīm par un 6 pret V.Vīķe-Freiberga tiek pārvēlēta Valsts prezidenta amatā uz otro termiņu.

Prot latviešu, franču, angļu, vācu un spāņu valodas.
Latviešu sabiedrībā darbojusies kopš 1957. gada kā jaunatnes audzinātāja un folkloras speciāliste, domātāja par latviskās identitātes un tautas izdzīvošanas jautājumiem. Triju Zvaigžņu ordeņa virsniece (1995). Studenšu korporācijas "Spīdola" filistre.

Bijusi ļoti aktīva nacionālu un starptautisku zinātnisku organizāciju vadošajos amatos: Kanādas Ministru prezidenta biroja ieceltā amatā kā Kanādas Zinātņu Padomes locekle un vice-priekšsēdētāja (1984-1989), Kanādas pārstāve un priekšsēdētāja NATO zinātniskās diskusiju programmas "Cilvēcīgie faktori" Briselē. Aicināta kā Kanādas pārstāve-konsultante Brazīlijas parlamenta Satversmes reformas komisijā (1989). Zinātnieku ievēlēta, bijusi Kanādas Psihologu apvienības (CPA), Kanādas Sabiedrisko zinātņu apvienību federācijas (SSFC) un AABS (Baltu studiju apvienības) prezidente. Kanādas Zinātņu akadēmijas īstenā locekle (Fellow, Royal Society of Canada) un Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenā locekle. Kanādas Zinātņu akadēmijas (Royal Society of Canada) franču valodas nozares prezidente.

Iecelta Harvardas Universitātes ''Sieviešu Valstu Vadītāju Padomē'' (Council of Women World Leaders), saņēmusi Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielo medaļu (1997) par latvju dainu pētīšanu un popularizēšanu, Kanādas Zinātņu akadēmijas Pjēra Šovo (Pierre Chauveau) medaļu par izciliem sasniegumiem humanitārajās zinātnēs (1995), Kanādas franču valodā runājošo zinātnieku (ACFAS) Marsela Vinsenta balvu (Prix Marcel-Vincent), kā arī medaļu sabiedriskajās zinātnēs (1992), PBLA Kultūras fonda goda balvu (1989) par sasniegumiem dainu pētniecībā un popularizēšanā un Prof. A. Ābeles piemiņas balvu (kopā ar vīru Imantu Freibergu) par darbiem latviešu filoloģijā (1979). Kvīnsas universitātes tieslietu goda doktore (LL.D., Queen's University, Kingston, Ontario, 1991) un Killama pētniecības fonda stipendiāte (1993-95).

Saules dainu un vispārējās dainu datu bāzes līdzautore, astoņu grāmatu autore vai līdzautore (Biežuma vārdnīca franču valodā, "Linguistics and Poetics of Latvian Folk songs", "Saules dainas", "Dzintara kalnā", "Pret straumi", "Kosmoloģiskā saule", "Hronoloģiskā saule", "Siltā saule"). Ap 160 rakstu un 250 runu un referātu autore. Atsevišķi raksti tulkoti zviedru, poļu, krievu un lietuviešu valodās. Daudzas intervijas radio, televīzijā un presē (dažādās valodās).