|
|
 |
|
Elīna Garanča Latviešu mecosoprāns Elīna Garanča strauji kļuvusi par vienu no mūzikas pasaules spilgtākajām jaunajām zvaigznēm, kas uzstājas pasaules slavenākajās operās un ar vadošajiem simfoniskajiem orķestriem. Viņa ir guvusi kritiķu un klausītāju atzinību ar savu brīnišķīgo balsi, gudru mūzikas interpretāciju un pārliecinošiem skatuves tēliem.
2009./2010.gada sezonā slavinošas atsauksmes izpelnījusies Garančas Karmena Ņujorkas Metropolitēna operā 2009.gada nogalē pirmizrādi piedzīvojušajā Žorža Bizē operas "Karmena" jaunuzvedumā. Garančas Karmena nedēļas žurnāla "New York" klasiskās mūzikas apskatā tika pasludināta par "vispārliecinošāko Karmenu ilgā laika posmā".
Garanča dzimusi 1976.gadā muzikālā ģimenē Rīgā, studējusi Latvijas Mūzikas akadēmijā. 1999.gadā dziedātāja uzvarēja Mirjamas Helinas vokālistu konkursā, bet 2001.gadā bija starp konkursa "BBC Cardiff Singer of the World" finālistiem.
Profesionālo karjeru Garanča sāka kā viesmāksliniece Vācijā, Mainingenā "Südthüringischer Staatstheater" un Frankfurtes operā. Vēlāk viņa uzstājusies Vīnes valsts operā, Vīnes koncertnamā un Vīnes "Musikverein", Berlīnes Vācu operā, Drēzdenes Zempera operā, Amsterdamas "Concertgebouw", Ņujorkas Metropolitēna operā, Londonas Bārbikana centrā un Karaliskajā Koventgārdena operā, Parīzes Elizejas lauku teātrī, Parīzes Nacionālajā operā, Latvijas Nacionālajā operā, kā arī daudzos festivālos - Zalcburgas, Eksanprovansas, Bādenbādenes, Helsinku, Turku, Savonlinnas, Stambulas, Napas un citos.
Garanča koncertējusi kopā ar Vīnes filharmoniķiem, Bavārijas Radio simfonisko orķestri, Francijas Nacionālo orķestri, Helsinku filharmonisko orķestri, Beļģijas Nacionālo orķestri, Amsterdamas "Concertgebouw", Minhenes simfonisko orķestri un citiem. Dziedātāja strādājusi tādu diriģentu kā Mariss Jansons, Rikardo Muti, Nikolauss Harnonkūrs, Filips Džordans, Kurts Mazurs, sers Rodžers Noringtons, Marko Armiliato un citu vadībā.
Starp dziedātājas lomām ir titulloma Bizē operā "Karmena", Andželīna jeb Pelnrušķīte Džoakino Rosīni operā "Pelrušķīte", Rozīna Rosīni operā "Seviļas bārdzinis", Kerubīno Volfganga Amadeja Mocarta "Figaro kāzās", Lola Pjetro Maskanji "Zemnieka godā", Dorabella Mocarta operā "Cosi fan tutte", Šarlote Žila Masnē operā "Verters", Oktaviāns Riharda Štrausa operā "Rožu kavalieris", Sests un Annio Mocarta operā "Tita žēlsirdība", Adalžiza Vinčenco Bellīni operā "Norma", grāfs Orlovskis Johana Štrausa "Sikspārnī", Romeo Bellīni "Kapuleti un Monteki", Niklavs un Mūza Žaka Ofenbaha "Hofmaņa stāstos" un citas.
Koncertos Garanča dziedājusi Rosīni "Stabat Mater", Albana Berga "Septiņu agrīno dziesmu", Mocarta sakrālās mūzikas, Ludviga van Bēthovena "Missa solemnis", Lučāno Berio "Tautas dziesmu", Gustava Mālera Trešās simfonijas, Hektora Berlioza dziesmu cikla "Vasaras naktis" atskaņojumos.
Garančas pirmais solo albums izdots 2001.gadā kompānijā "Ondine", un debijas albumā iekļauta operas āriju programma.
2004.gadā Garanča piedalījās Antonio Vivaldi operas "Bajazets" ieskaņojumā kompānijai "Virgin Classics". Par šo ierakstu māksliniece līdz ar citiem tika nominēta mūzikas ierakstu balvai "Grammy" un saņēma pasaulē lielākās mūzikas industrijas izstādes MIDEM "Classic Award".
2005.gadā kompānijā "Virgin Classics" klajā nāca Garančas albums ar Mocarta operu un koncertu ārijām.
2006.gada oktobrī Vācijas pilsētā Drēzdenē Elīna Garanča saņēma Eiropas Kultūras balvu mūzikā.
2007.gadā iznāca dziedātājas pirmais solo ieraksts Vācu klasiskās mūzikas ierakstu apgādā "Deutsche Grammophon" - "Aria cantilena", kurā bija iekļautas viņas slavenāko operlomu ārijas Drēzdenes Valsts kapelas pavadījumā ar diriģentu Fabio Luizi. Albums saņēma augstu kritikas atzinību un Vācijas Fonoakadēmijas "Echo Klassik" mūzikas balvu.
2008.gadā apgādā "Deutsche Grammophon" tika izdots dziedātājs solo albums "Bel Canto". 2009.gadā apgādā "Deutsche Grammophon" klajā nāca Bellīni operas "Kapuleti un Monteki" ieraksts, kurā Garanča izpilda Romeo lomu.
2009.gadā Garanča apbalvota kā gada dziedātāja ar Vācijas Fonoakadēmijas "Echo Klassik", ASV klasiskās mūzikas žurnāla "Musical America" un pasaulē lielākās mūzikas industrijas izstādes MIDEM balvām.
Dziedātāja 2000. un 2010.gadā saņēmusi augstāko Latvijas valsts apbalvojumu mūzikā – Lielo Mūzikas balvu.
2007.gadā Garanča saņēma Triju Zvaigžņu ordeni.
Kinorežisors Ivars Seleckis par Elīnu Garanču uzņēmis dokumentālo filmu "Operdziedātāja uz skrituļslidām"(2002).
Video: Elīna Garanča. Radošās apvienības "Labvakar" raidījums "Operas ziņas" 2006.gada 21.maijā. Intervē Kristaps Menniks, režisore Signe Birkova, operatore Baiba Lagzdiņa. |
|
|
|
