Foto: LETA
Foto: publicitātes fotogrāfija, autors Marco Borggreve
|
Mariss Jansons
Mariss Jansons, viens no izcilākajiem pasaules diriģentiem, dzimis Rīgā, 1943.gada janvārī, mūziķu ģimenē. Viņa tēvs Arvīds Jansons bija talantīgs un atzīts diriģents, bet māte – dziedātāja. 1956.gadā Jansonu ģimene pārcēlās uz dzīvi Ļeņingradā, kur Mariss sāka studijas Konservatorijas diriģēšanas klasē un paralēli apguva arī vijoles un klavierspēli. Vēlāk viņš turpināja diriģēšanas studijas Vīnes Mūzikas akadēmijā pie Hansa Svarovska un drīz kļuva par diriģenta Herberta fon Karjana asistentu Zalcburgā.
1971.gadā jaunais, talantīgais mūziķis uzvarēja Karjana fonda diriģentu konkursā Berlīnē un 1972.gadā, ejot tēva pēdās, kļuva par asistentu Jevgēņijam Mravinskim Ļeņingradas Filharmonijā, ar kuru kopā strādājot, Mariss guva nozīmīgu pieredzi un lielisku pamatu savam profesionālajam skatījumam. Neskatoties uz panākumiem un spožo atzinību pasaulē Mariss palicis uzticīgs Pēterburgas Filharmonijai, kur joprojām bieži koncertē.
1979.gadā Mariss Jansons kļuva par Oslo Filharmonijas orķestra galveno diriģentu un jau ļoti drīz orķestris tika atzīts par vienu no labākajiem pasaulē. Bez tam viņš ir bijis Londonas Filharmonijas orķestra galvenais viesdiriģents (1992-1997), Pitsburgas simfoniskā orķestra muzikālais direktors (1997-2004), kopš 2003.gada Bavārijas simfoniskā orķestra un kora galvenais diriģents, bet 2004.gadā uzņēmās arī Amsterdamas Karaliskās Koncerthalles simfoniskā orķestra galvenā diriģenta pienākumus. Paralēli Mariss sadarbojies ar izcilākajiem pasaules orķestriem, no kuriem zināmākie ir Vīnes un Berlīnes Filharmonijas orķestri, un uzstājies slavenākajās pasaules koncertzālēs Londonā, Vīnē, Berlīnē, Amsterdamā, Edinburgā, Madridē, Cīrihē, Briselē, Romā, kā arī Lucernas un Zalcburgas mūzikas festivālos. Viņa vieskoncerti ar Amsterdamas Karaliskās Koncerthalles simfonisko orķestri Japānā tika atzīti par 2004.gada sezonas labākajiem koncertiem, bet 2006.gadā tiek plānotas vairākas uzstāšanās Carnegie Hallē, Ņujorkā.
Mariss Jansons sadarbojies ar tādām slavenām ierakstu kompānijām kā EMI, Chandos, BMG, Sony un Simax, daudzi no viņa ierakstiem saņēmuši prestižas starptautiskas balvas: Edison 1989.gada balvu, Dutch Luister balvu par Berlioza „Fantastiskās Simfonijas” ierakstu, Penguin balvu par Dvoržāka simfonijas ierakstu, German Recording Critics gada balvu, un Toblach Composing Cabin balvu par mūsdienu labāko Mālera interpretāciju. Mariss Jansons saņēmis arī vairākus starptautiskus apbalvojumus: viņš ir Vīnes Mūzikas Draugu biedrības goda loceklis, Londonas Karaliskās Mūzikas Akadēmijas goda loceklis, par uzticamu kalpošanu Oslo Filharmonijai saņēmis Norvēģijas valsts „Komandiera Zvaigznes” ordeni, kas ir augstākais apbalvojums, ko Norvēģijā piešķir cittautiešiem, 1996.gadā saņēmis EMI ”Gada Mākslinieka” titulu, 2003.gadā Berlīnes Filharmonija apbalvojusi viņu ar Hansa Bulova medaļu, 2004.gada maijā saņēmis Londonas Karaliskās Filharmonijas ”Gada Diriģenta” titulu, bet 2005.gadā - MIDEM „Gada Mākslinieka” titulu. Saņēmis prestižo mūzikas balvu "Grammy" par "Labāko orķestra uzstāšanos" un "Labāko klasikas albumu" ar Dmitrija Šostakoviča 13.simfonijas ierakstu Bavārijas radio simfoniskā orķestra un kora izpildījumā.
2006. gada gada maijā Latvijas Mūzikas akadēmijas Senāta zālē Marisam Jansonam tika pasniegts Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Goda profesora diploms, un par īpašiem nopelniem un ieguldījumu Latvijas tēla popularizēšanā piešķirta Latvijas pilsonība.
2007.gada jūnijā Marisam Jansonam par 2006.gada Vīnes Filharmoniķu orķestra Jaungada koncerta ierakstu kā Austrijā visvairāk pārdotāko tika pasniegts mūzikas ierakstu kompānijas Deutschen Grammophon apbalvojums – platīna disks. Savukārt par vispārdotāko šī paša ieraksta DVD formātu Marisam Jansonam pasniedza Zelta diska apbalvojumu.
2009.gada februārī māksliniekam tika piešķirts Austrijas valsts apbalvojums - Goda krusts par nopelniem mākslā un zinātnē.
|
