|
|
 |
|
Dziesmu un Deju svētki Reizi piecos gados Rīgā pulcējas Latvijas ciemu un pilsētu kori, lai dziedātu Dziesmu svētkos. Šeit nav profesionālu mūziķu. Dažādu vecumu, izglītības jomu un pārliecību latvieši kopā dzied, jūtot cits citu kā ģimenē. Trīspadsmit tūkstoši cilvēku ceļas pussešos no rīta uz ģenerālmēģinājumu. Ja līst (Dziesmu svētkos līst bieži!), aizdod cits citam adītas zeķes. Palīdz nopīt vainadziņus. Gludināt linu kreklus. Pirmos Dziesmu svētkus vairs neviens neatceras, taču stāsta leģendas par tiem. Tie notika 1873. gadā.
2003. gadā UNESCO Dziesmu un deju svētkus atzina par unikālu cilvēces kultūras mantojuma daļu.
|
|
Rīga – jūgendstila metropole Rīgas ielās var paklupt, ja neskatās zem kājām. Taču Alberta, Elizabetes, Strēlnieku ielā paklupt ir pat vēlams. No skatīšanās augšup un jūsmīgas aizmiršanās. «Tētis izstiepj cilvēku profilus pusotra stāva augstumā, apstrādājot ēku stūrus. Izstieptas sievietes rokas, izgatavotas no notekcauruļu dzelzs, (…) ar zelta gredzeniem rokās. Cik interesanti lietus ūdens notecēja pa viņu starpenēm,» par Rīgas jūgenda arhitektu Mihailu Eizenšteinu (1867. — 1921.) sacīja viņa dēls, leģendārais kino režisors Sergejs Eizenšteins. Dzimis rīdzinieks, uzaudzis vienā no Rīgas jūgenda namiem Krišjāņa Valdemāra ielā 6, dzīvoklis 7. Uzkāpiet, ja jums kādreiz atliek laika. |
|
Brīvības piemineklis Centrālā vieta Rīgā. Atskaites punkts ikdienas maršrutā gandrīz katram. Simt metru no pieminekļa ir Laimas pulkstenis, populārākā randiņu vieta. Tēlnieks Kārlis Zāle 1930. gadā sāka strādāt pie Brīvības pieminekļa skicēm. Okupācijas gados Brīvības piemineklim apkārt riņķoja sabiedriskais transports. Atmodas kustības sākumā 1986. gadā tas kalpoja kā ass idejām un sapņiem par jaunas brīvvalsts dibināšanu. Ziedi un svecītes joprojām ir Brīvības pieminekļa ikdiena. Latvieši nāk šurp: ar skrituļdēļiem (ērta promenāde braukāšanai!), ar maziem bērniem (blakus, Bastejkalnā, ir slīdkalniņš!), ar baltmaizīti baložiem un zvirbuļiem (gādīgas tantiņas), lai satiktos (pie Laimas pulksteņa ik brīdi kādu gaida vairāk kā divdesmit cilvēku). |
|
Latvijas Nacionālā opera
Saviļņojošs klusums, 18.59 dziestot Rīgas Operas spuldzēm. Nav nevienas pirmizrādes, pēc kuras Rīgas Operas direktoram Andrejam Žagaram nebūtu jātraucas pa skaistajiem neoklasicisma gaiteņiem, galvu saķērušam. Kritiķi spēlē asu pingpongu mēdijos, lasītāju komentāri seko. Baroka, klasiskās operas un baleta izrāžu skatītājam mūsu Operā vienmēr var gadīties pārsteidzošs intelektuāls «uzbrukums» no režijas un scenogrāfijas puses. Regulāri tiek piesaistīti novatoriski domājoši viesrežisori. 1919. gadā, atklājot pirmo sezonu ar Riharda Vāgnera operu Klīstošais holandietis, Rīgas Opera sevi parādīja kā klasiskās mākslas virsotni. Patlaban teātrī daudz jaunu, atraktīvu personību. |
|
Kremerata Baltica
Koncertējot Latvijā, Kremerata Baltica dibinātājs, izcilais vijolnieks Gidons Krēmers skatītājiem velta dažus teikumus dzimtajā latviešu valodā. Tad viņam acīs vienmēr ir asaras. Maestro jau daudzus gadu desmitus mīt Vācijā. Ideja radīt kamerorķestri no Baltijas valstu — Latvijas, Lietuvas, Igaunijas jaunajiem talantiem, mūziķiem Krēmeram radās 1997. gadā. Tas bija ne vien profesionāli, bet arī emocionāli tālredzīgs plāns. Koncertējot visā pasaulē, Kremerata Baltica klausītājiem vissmalkjūtīgākajā veidā nes vēstījumu par Latviju. |
|
Koris “Kamēr...” Dauzīšanās, dažas nobastotas stundas un randiņš tuvējā picērijā. Vidusskolnieki! Sv. Jāņa Pasija ir viens no Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas kora Kamēr… izcilākajiem atskaņojumiem. Eiropā un pasaulē koris jau vairākus gadus ir slavas virsotnē. Tas kļuvis par klasiskās un modernās mūzikas šedevru atskaņotāju Latvijā un pasaulē, kā arī daudzu prestižu kormūzikas festivālu Grand Prix ieguvēju. Koris muzicē kopā ar vienu no Eiropas izcilākajiem jaunajiem orķestriem Kremerata Baltica. Kora Kamēr… koncertus Latvijā apmeklēt nozīmē izvilkt lielo laimestu. Biļetes izpārdotas, vēstī afišas. |
|
"Prāta Vētra" “Prāta Vētras mūzikā es jūtu īpašu kvalitāti, kas piemīt lielām grupām... – identitāti, man šķiet tā to var dēvēt.”, A Corbijn. |
|
JAUNAIS RĪGAS TEĀTRIS
Šajā teātrī vislielākais skaits latviešu ir nekautrējušies locīties smieklos līdz zemei. Izrādi Revidents (pēc Nikolaja Gogoļa lugas motīviem) skatītāji skaļā balsī apsprieda pat sabiedriskajā transportā. Daudzi to noskatījās vairākas reizes. Citiem tā bija pirmā izrāde teātrī, par kuru dzirdējuši daudz biedējošu stāstu. Jaunais Rīgas teātris saņēmis atzinīgas recenzijas Eiropā. To regulāri aicina piedalīties starptautiskos teātra festivālos. Apmeklēt Jauno Rīgas teātri latvietim nozīmē būt stilīgam un inteliģentam. Teātris ir nemitīgos jaunas teātra valodas meklējumos. |
|
Krišjāņa Barona Dainu skapis
Maskavas galdnieki, kuriem vīrs ar garu, sirmu bārdu 1880. gadā pasūtīja neaugstu skapi ar septiņdesmit atvilktnītēm, visticamāk nodomāja: večuks ir bagāts, viņš tur glabās naudu! Latvijas kultūras leģenda Krišjānis Barons (1835 — 1923) citu pēc citas atvilktnēs savietoja 217996 mazītiņas lapiņas ar četrrindēm. Senos latviešu dzīves filozofijas tekstus — tautasdziesmas, var lasīt un skaitīt kā pasakas, pētījot slāni pēc slāņa. Cik vien pietiek gudrības un pacietības. Kopš 2001. gada Dainu skapis ir UNESCO pasaules kultūras mantojuma daļa. Tagad tas pieejams arī elektroniskā formātā. Uzklikšķini www.dainuskapis.lv un septiņdesmit atvilktnītes atveras. |
|
Pedvāles brīvdabas mākslas muzejs
Deviņdesmito gadu sākumā, īsi pēc Latvijas neatkarības atgūšanas latviešu māksliniekiem apnika pulcēties Rīgas piesmēķētajos krodziņos un dzīvokļos citam pie cita. Tēlniekam Ojāram Feldbergam radās ideja Kurzemē izveidot muižu mākslas plenēriem un simpozijiem. Pedvāle ir radošās un garīgās brīvības simbols Latvijas mākslas vidē. Tikko ieminies šo vārdu, atsaucas simt autobiogrāfisku pierakstu cienīgu stāstu. «Kā mēs pirms divām, pag, nē, pirms trīs vasarām…» |
|
Jāņi
Uzminiet, ko nozīmē: atrast papardes ziedu? Hm… Paparde ir meža augs, kurš nekad neuzzied! Ik gadu 23. jūnija vakarā Rīga un mazpilsētas ir tukšas. Visi latvieši ir laukos pie radiem vai draugiem. Ap pusnakti tiek kurti ugunskuri — cilvēka sveiciens saulei. Jāņu naktī saule noriet tikai īsu brīdi. Skan līgo, līgo… Katra Jāņu tautasdziesma beidzas ar šo skanīgo piedziedājumu. «Līgot» nozīmē ritmiski, plūstoši šūpoties. Jāņi ir auglības un dzīvības spēka svētki. Gada garākās dienas un īsākās nakts svētki. Stāsta, ka papardes teiksmainais sārtais ziediņš atveras tikai Jāņu naktī mīlētājiem. Tas ir apzinātas, radošas seksualitātes simbols. |
|
|
|
