Latviešu simfoniskā orķestra vēsture ir raiba. Pirmie latviešu orķestri bija jau 19. gadsimta otrajā pusē, bet tiem nebija ilgs mūžs. Ap 1925. gadu diriģents Arvīds Pārups sapulcināja labākos mūziķus un spēlēja pasaules atzītāko komponistu simfonisko mūziku, dēvējot jaunizveidoto kolektīvu par Radiofona simfonisko orķestri. Tajā spēlēja aptuveni 20 mūziķu. Laikam ritot, svinīgākos un atbildīgākos koncertos apvienojoties ar Nacionālās operas orķestri, jau bija pussimt mūziķu.

Neraugoties uz padomiskās varas reglamentējošo attieksmi, mūzikas dzīve mums vienmēr ir bijusi bagāta. Radiokomitejas Simfoniskais orķestris vēlāk pārtapa par Valsts Simfonisko orķestri, kas pulcēja labus un pieredzējušus atskaņotājmāksliniekus. Orķestra profesionālais līmenis vienmēr mums ir bijis ļoti augsts, un, ko tur liegties – tas bija viens no labākajiem kolektīviem visā padomijā. Tā profesionālajā izveidē vislielākie lauri pienākas profesoram Leonīdam Vīgneram. Viņš bija neparasti spilgta personība, izcili talantīgs mūziķis, kurš uzlika orķestrim ļoti augstu muzikālās kvalitātes kritēriju latiņu. Diriģenta Vasilija Sinaiska vadībā simfoniskais orķestris kļuva par starptautiskas klases kolektīvu. Kopš 1990. gada mēs to godinām par Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri.

Šis orķestris par savu galveno uzdevumu uzskata latviešu komponistu oriģinālsacerējumu atskaņošanu. Mums ir slaveni komponisti: Jāņa Ivanova devums ir 21 simfonija, simfoniskās mūzikas žanrā radoši strādā komponisti Romualds Kalsons, Juris Karlsons, Pēteris Plakidis, Arturs Maskats, komponista Imanta Kalniņa simfonijas atklāja jaunajiem klausītājiem durvis uz nopietnās mūzikas templi, apvienojot rokmūzikas izteiksmes līdzekļus ar simfoniskajā mūzikā pieņemtajiem kanoniem.

Mūsu tautietis diriģents Mariss Jansons ir strādājis kopā ar pasaules izcilākajiem simfoniskajiem orķestriem: "Oslo Philharmonic Orchestra", "St. Petersburg Philharmonic Orchestra"," London Philharmonic Orchestra", "Pittsburgh Symphony Orchestra", "Berlīnes filharmoniķiem". Pašlaik viņš ir Amsterdamas Karaliskā "Concertgebouw" un arī Bavārijas Radio simfoniskā orķestra galvenais diriģents.

"Kremerata Baltica" dibinātājs, vadītājs un solists ir pasaulslavenais vijolnieks Gidons Krēmers. Viņš 1997. gadā izveidoja Baltijas jauniešu kamerorķestri, kurā spēlē aptuveni trīsdesmit talantīgāko jauniešu no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas. Pusgadu kamerorķestris sniedz koncertus visā pasaulē – lielākoties slavenākajās koncertzālēs. Par albumu "After Mozart" orķestris 2002. gadā tika godināts ar "Grammy" balvu.