Pirmie dagerotipi Parīzē parādījās 1839. gadā, bet Rīgā tie bija jau 1842. gadā. Pēc pusgada Jelgavas litogrāfs Ernsts Šāberts pats sāka izgatavot dagerotipus un pārdeva aparatūru to izgatavošanai. Vecākais zināmais fotogrāfs Rīgā bija Andrejs Bērmanis. Pirmos uzņēmumus viņš izdarījis 1854. gadā. 1868. gadā savu fotodarbnīcu atvēra arī gleznotājs Jūlijs Feders. Latvijā pirmā fotorūpnīca tika dibināta pirms simt gadiem, pirmajai latviešu fotogrāfu biedrībai 2006. gadā – simt gadu!

Mūsu fotogrāfi saglabāja nākotnei namamāšu un dzimtmāšu romantiskus uzņēmumus, kādos viņu pēcnācējas diezin vai tiks iemūžinātas. Fotogrāfi – Mārtiņš Buclers, Vilis Rīdzenieks izkopa arī savas mākslinieciskās spējas, vienlaikus virzot fotomākslas attīstību fotomontāžas paņēmienu, atraktīvas gaismas, un gleznojumu uz negatīva emulsijas. Pie latviešu fotogrāfijas vēstures nozīmīgākajiem vīriem jāmin arī pasaulē populārākais latviešu izcelsmes mākslinieks Gustavs Klucis, kura monumentālajos darbos izmantota fotomontāža.

Fotogrāfiju sākām lietot kā personīgās atklāsmes instrumentu. Padomju režīma ierobežojumi mūsu fotomākslinieku tikai sapurināja. Nacionālās mentalitātes diktētie nosacījumi un fotogrāfu personiskie motīvi Latvijas fotogrāfijā ir radījuši savdabīgas nianses vispārcilvēcisku tēmu risinājumā. Pasaules fotoizstādēs godalgoti fotomeistari – Gunārs Binde, Andrejs Grants, Inta Ruka, Egons Spuris, Vilhelms Mihailovskis. Latvijas fotomākslinieku zelta fondu veido Gunāra Janaiša, Ulda Brieža, Valda Brauna, Leonīda Tugaļeva, Māras Brašmanes, Gvido Kajona fotogrāfijas. Viss ir Viens, kā zināms.

"Minokss" ir Latvijā dzimuša izgudrotāja Valtera Capa 1932.–1933. gadā radīts un Latvijas inženieru konstruēts miniatūrs fotoaparāts, ko mūsu rūpnīca VEF ražoja 1937.–1943. gadā. Tas kā smalkmehānikas meistardarbs satrieca pasauli. 1943. gadā vācieši, iebrūkot Rīgā, no VEF aizveda "Minoksu" uz "Ceiss" fabrikām. Pēc tam kā spiegu kameru rasējumus no turienes aizveda uz ASV.