Latvieši esam lieli grāmatu lasītāji. Mūsu mājās bibliotēkai ir jābūt! Ne tikai tāpēc, ka grāmatu muguriņas plauktā skaisti izskatās un varam palepoties, cik inteliģenti esam, bet tāpēc, ka lasīšana ir savdabīgs protests mūsdienu steidzīgā mirkļa tirānijai.

Rīgas pilsētas bibliotēka (Bibliotheca Rigensis) ir dibināta 1524. gadā, kad citviet Eiropā grāmatas bija slēgtu klosteru īpašums. Tā ir senākā publiskā bibliotēka ne tikai Latvijā, bet ir viena no vecākajām šāda veida publiskajām bibliotēkām Ziemeļeiropā. Pirmās bija četras reliģiska satura grāmatas, ko Rīgas rāte nodeva “vispārīgai lietošanai”. Rīgas bibliotēka, kas atradās Rātsnamā, 1941. gadā vācu uzlidojuma laikā, aizdegās. Tajā atradās 400 000 sējumu. Tika izglābti aptuveni 50 000 vienību – to skaitā 61 inkunābulu, 287 paleotipu un 16. un 17. gadsimta latviešu grāmatas.

Katrā lauku sētā bija jābūt vismaz kalendāram un Bībelei. Publisko bibliotēku par latviešu kultūru pa grāmatai vien savāca bibliofils Jānis Misiņš (1862–1945). Viņš savāca visbagātāko nacionālās literatūras lepnumu – grāmatas, fotogrāfijas, rokrakstus, sīkiespieddarbus. Vairāk nekā 27 000 sējumu tika atdoti Rīgas pilsētai.

Latvijā ir vairāk kā 2000 bibliotēku, un dažādo dokumentu un grāmatu jūrā var izlīdzēties, lietojot modernos saziņas tīklus. Tīklā savienotas gandrīz lielākā daļa Latvijā esošo bibliotēku – 32 augstskolu, 902 publiskās, 57 speciālās, 1190 skolu bibliotēkas. Viss mums ir, bet tad, kad tiks uzcelts jauna Nacionālās bibliotēkas ēka, visas Latvijas bibliotēkas tiks saslēgtas vienotā informācijas tīklā. To varētu saukt par Gaismas tīklu! Ja vien jums ir interneta pieslēgums, var izmantot digitālās bibliotēkas, izmantojot starpbibliotēku abonementu, var aizņemties grāmatu no citām bibliotēkām. Arī ārzemju.