koris "Latvija"
Foto: publicitātes foto
|
"Lielo mūzikas balvu 2011" par mūža ieguldījumu piešķir diriģentam Lifšicam, par Latvijas vārda daudzināšanu - korim "Latvija"
"Lielā mūzikas balva 2011" par mūža ieguldījumu tiks piešķirta diriģentam Tovijam Lifšicam, bet "Lielo mūzikas balvu 2011" par spožiem starptautiskiem sasniegumiem un Latvijas vārda daudzināšanu pasaulē saņems Valsts akadēmiskais koris "Latvija" un mākslinieciskais vadītājs Māris Sirmais, paziņojusi žūrija.
Paziņoti "Lielās mūzikas balvas 2011" nominanti arī pārējās kategorijās. "Lielās mūzikas balvas 2011" pasniegšanas ceremonija un koncerts notiks 6.martā Latvijas Nacionālajā operā, kas tiešraidē būs skatāmas Latvijas Televīzijas 1.kanālā un dzirdams Latvijas Radio 3 "Klasika" programmā.
Gada debijas balvai par sniegumu Cēsu mākslas festivāla atklāšanas koncertā 23.jūlijā Cēsu Sporta kompleksā nominēta akordeoniste Ksenija Sidorova, par sniegumu koncertā "Reiz francūzis Amerikā", kas 10.novembrī norisinājās Spīķeru koncertzālē, nominēta vijolniece Paula Šūmane, bet par sniegumu Imanta Kalniņa operas "Spēlēju, dancoju" koncertuzvedumā Latvijas Nacionālajā operā nominēta soprāns Silga Tīruma.
Nominācijas "Gada jaundarbs" pretendenti ir Andris Dzenītis, kura klavierkoncerts "Duālisms" pirmatskaņojumu Vestards Šimkus, Liepājas Simfoniskā orķestra un diriģenta Atvara Lakstīgalas vadībā piedzīvoja 13.martā Liepājas teātrī, komponists Juris Karlsons, kura darbs "Adoratio korim un orķestrim" pirmatskaņojumu piedzīvoja 22.aprīlī Rīgas Domā un to atskaņoja Latvijas Radio koris, "Sinfonietta Rīga", diriģenta Sigvarda Kļavas vadībā. Tāpat šai nominācijai izvirzīts Arturs Maskats par darbu "Venēcijas rindas", ka rakstīts soprānam un klavieru kvartetam, bet pirmatskaņojumu tas piedzīvoja 5.augustā Cēsu Meža skolā Ingas Kalnas un klavieru kvarteta "RIX" izpildījumā.
Žūrijas pārstāve žurnāliste Olga Pētersone uzsvēra, ka aizvadītais gads ir bijis dāsns ar komponistu jaundarbiem, tādēļ žūrijai nebija viegli izvēlēties trīs nominantus.
"Jaundarbus vērtēt ir sarežģīts uzdevums, taču mēs nepiešķiram sev tiesneša lomu, no sakot, kurš no jaundarbiem ir labākais, jo to darīs vēsture. No pagājušā gada jaundarbiem gandrīz visi ir bijuši uzmanības vērti. Nominācijai izvirzītos skaņdarbus vieno to autoru augstākās raudzes talants. Neskatoties uz to, ka katra komponista talants ir atšķirīgs, visi viņu darbi ir vienādi spēcīgi. Šie skaņdarbi ir izteikti nacionāli sirdī un būtībā, taču tai pat laikā tie ir arī aktuāli pārējiem cilvēkiem pasaulē. Nominācijai izvirzītie jaundarbi ir arī katra komponista veltījums konkrētam mūziķim," stāstīja Pētersone.
Nominācijai "Gada koncerts" izvirzīts "Latvijas koncerti" rīkotais "Kančeli, Karlsons un Perts Lielajā Piektdienā", kurā piedalījās Ieva Parša, Latvijas Radio koris, "Sinfonietta Rīga" un diriģents Sigvards Kļava, Liepājas Simfoniskā orķestra rīkotais koncerts "Latvieši", kurā 12.novembrī Lielajā ģildē uzstājās Vestards Šimkus, Liepājas simfoniskais orķestris un diriģents Atvars Lakstīgala, kā arī izvirzīts "Latvijas koncerti" rīkotais senās mūzikas festivāla koncerts "Luija XIV galma mūzika", kas 9.jūlijā izskanēja Rundāles pils Baltajā zālē un tajā piedalījās "Sinfonietta Rīga", baroka ģitārists un dejotājs Stīvens Pleijers, arfists un atskaņojuma vadītājs Endrū Lourenss-Kings.
Par izciliem sniegumiem balvai nominēta operdziedātāja Kristīne Opolais par 12.marta solokoncertu Latvijas Nacionālajā operā, Latvijas Radio kora izrāde "Kara daba" Latvijas Nacionālajā operā un solistu ansamblis, Latvijas Nacionālās operas koris un orķestris, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris un diriģents Korneliuss Meisters Riharda Vāgnera operas "Dievu mijkrēslis" iestudējumā Latvijas Nacionālajā operā.
Gada uzveduma nominanti ir Luisa Bakalova "Tango mesa" un Artura Onegēra "Nāves dejas" Dzelzceļa vēstures muzejā, Džoakīno Rosīni opera "Seviljas bārddzinis" Latvijas Nacionālajā operā un Imanta Kalniņa opera "Spēlēju, dancoju" Latvijas Nacionālajā operā.
"Par izcilu interpretāciju" nominēta vijolniece Vineta Sareika par solo Fēliksa Mendelszona Vijolkoncerta atskaņojumā 23.septembrī Lielajā ģildē, pianists Vestards Šimkus par solokoncertu "Ferencam Listam - 200" 1.februārī Lielajā ģildē un pianists Reinis Zariņš par solokoncertu 28.februārī Rīgas Stradiņa universitātes Lielajā aulā, solo Volfganga Amadeja Mocarta klavierkoncerta atskaņojumu 25.martā Lielajā ģildē un koncertu "Reiz francūzis Amerikā" 10.novembrī Spīķeru koncertzālē.
Viena no jaukākajām un pārsteidzošākajām nominācijām ir "Par izcilu darbu ansamblī", jo ansambļu un to variāciju ir daudz, minēja žūrijas pārstāve, muzikoloģe un mūzikas žurnāliste Liene Jakovļeva.
Balvai "Par izcilu darbu ansamblī" nominēts Gundars Dziļums par izcilu darbu Latvijas Radio korī un Latvijas Radio kora grupā, kā arī spilgtu sniegumu iestudējumā "Kara daba", kur viņš demonstrēja spilgtu un profesionālu vokālu, kā arī priecēja skatītājus ar pārliecinošu lomu tēlojumu. Tāpat nominēts Jānis Semjonovs par izcilu darbu orķestrī "Sinfonietta Rīga" un "Sinfonietta Rīga" baroka ansamblī, kā arī spilgtu sniegumu Senās mūzikas festivāla koncertā "Hendeļa dzīru mūzika". Nominēta arī Ilze Zariņa par izcilu koncertmeistares darbu Liepājas simfoniskajā orķestrī.
Arī šogad noritēs publikas balsojums portālā "www.delfi.lv", tas sāksies 6.februārī.
Pēc divu gadu pārtraukuma šogad katram balvas laureātiem atkal tiks piešķirta naudas balva - 1000 lati pirms nodokļu nomaksas, kas tiks pasniegta kopā ar sudraba statueti.
"Lielās mūzikas balvu 2011" organizē Kultūras ministrija sadarbībā ar "Latvijas koncertiem". Balvas pasniegšanas ceremonijas un svinīgā koncerta režisore ir Dace Pūce, scenāriju veido muzikologs Orests Silabriedis, savukārt vadītāji būs aktrise Dita Lūriņa un diriģents Ints Teterovskis.
"Lielā mūzikas balva" ir augstākais Latvijas valsts apbalvojums mūzikā. 1993.gadā Kultūras ministrijā pēc toreizējā kultūras ministra Raimonda Paula iniciatīvas tika pieņemts lēmums ik gadu izcilākos sasniegumus mūsu valsts mūzikas dzīvē atzīmēt ar speciālu balvu.
"Lielās mūzikas balvas" nolikumā veiktas izmaiņas, kas paredz mūzikas nozares pārstāvjus iesaistīt žūrijas pretendentu izvirzīšanā. Līdz šim pretendentus dalībai žūrijā izvirzīja Kultūras ministrija, bet turpmāk pretendentus "Lielās mūzikas balvas" žūrijai varēs izvirzīt paši mūziķi, taču, tāpat kā līdz šim, arī turpmāk žūrijas sastāvu apstiprinās kultūras ministrs.
Izmaiņas nolikumā paredz, ka pretendentus dalībai žūrijā var pieteikt Kultūras ministrijas padotībā esošas valsts pārvaldes iestādes un pārraudzībā esošās kapitālsabiedrības, biedrības un nodibinājumi, kā arī citas juridiskas personas, kas darbojas mūzikas jomā.
"Lielās mūzikas balvas 2011" žūrija darbu turpinās līdz martā notiekošajai svinīgajai ceremonijai, bet darbus jaunizveidotajai žūrijai tā nodos šā gada februārī, tādēļ Kultūras ministrija pretendentus darbam žūrijā aicina pieteikt jau tagad. |
