Ežēns Budēns "Mols Truvilā paisuma laikā" (Ap 1888 - 1895. Koks, eļļa.
No kolekcijas "Gleznots Normandijā")
Foto: publicitātes foto
Klods Monē "Etreta" (Ap 1864. Audekls, eļļa. No kolekcijas "Gleznots Normandijā")
Foto: publicitātes foto
Robērs Antuāns Pinšons "Sēna Ruānā krēslas stundā" (1905. Kartons, eļļa. No kolekcijas "Gleznots Normandijā")
Foto: publicitātes foto
|
Rīgā skatāma franču glezniecības izstāde "Gleznots Normandijā"
No 23.janvāra līdz 21.martam Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Baltajā zālē būs skatāma vērienīga franču glezniecības izstāde "Gleznots Normandijā" ("Peindre en Normandie"), bet muzeja Mazajā zālē - satelītizstāde "Gleznots Baltijā. Studijas".
Izstāde "Gleznots Normandijā" veidota sadarbībā ar asociāciju "Les Flux des Arts", Francijas vēstniecību Latvijā un Francijas Kultūras centru Rīgā.
1992.gadā Lejasnormandijas reģiona padome sāka veidot gleznu kolekciju ar nosaukumu "Gleznots Normandijā", kurā tiek apkopoti darbi no 1750. līdz 1950.gadam. Kolekcijā pārstāvēto gleznotāju dzīves gājums, radošā darbība vai kāda biogrāfiska epizode ir bijusi saistīta ar Normandijas reģionu.
Izstādē Rīgā būs apskatāmas 60 gleznas, to atlasi veicis kolekcijas "Gleznots Normandijā" un Lilles Mākslas muzeja direktors Alēns Tapjē. Ekspozīcijā iekļautas izcilu franču mākslinieku Kloda Monē, Gistava Kurbē, Žana Batista Kamila Koro, Šarla Dobiņjī, Eduāra Vijāra, Raula Difī un citu autoru kompozīcijas.
Kolekcijas īpašā mākslinieciskā vērtība ir 19.gadsimta virzienu - reālisma, romantisma, impresionisma un postimpresionisma - daudzveidība to niansētajā attīstībā un modifikācijās. Ekspozīcijā apvienojas dabas noskaņu tēlojumi - jūras piekrastes, lauku un pilsētvides ainavas, žanra kompozīcijas un klusās dabas.
Normandija 19.gadsimtā bija reģions, kur mākslinieki varēja patverties no tā laika industriālās vides, kas pamazām sāka attīstīties lielpilsētās. Te pavērās iespēja izjust dabas tuvumu, atraisīt plenēra glezniecības mirkļa tvērumu, krāsu attiecību koloristisko daudzveidību ziemeļnieciskās dabas noskaņās. Līdzās ainavām gleznojumos uzmanību raisījušas arī lauku un zvejnieku ikdienas dzīves norises.
Franču-latviešu kultūras pasākumu organizācijā šī izstāde ne tikai atklāj Normandijas zemes kā reģiona nozīmi mākslas dzīves attīstībā un parāda pasaulslavenu autoru darbus, bet sniedz arī pārliecinošu priekšstatu par iespējām veidot unikālu glezniecības kolekciju.
Saistībā ar izstādi izdots katalogs latviešu un franču valodā, kas būs pieejams interesentiem muzeja kasē.
Izstāde "Gleznots Normandijā" rosināja pievērsties arī gadsimtu mijas norisēm latviešu mākslā, it sevišķi mākslinieku darbam dabas studijās, tāpēc muzeja Mazajā zālē būs apskatāma arī satelītizstāde "Gleznots Baltijā" - studiju izlase.
Lielākā daļa 19. un 20.gadsimta mijā nozīmīgo latviešu gleznotāju - pieredzes bagātais Jūlijs Feders, jaunie Vilhelms Purvītis, Janis Rozentāls, Johans Valters un citi - mākslā ienāca pēc mācībām Pēterburgas Mākslas akadēmijā, un dabas izpēte bija viens no šīs skolas pamatakmeņiem.
Studijas priekšrocība un īpašā vērtība ir dabas uztveres svaigums un tiešums, savukārt studijas tapšanai atvēlētais parasti īsais laiks nosaka tās formālās pazīmes - steidzīgu triepienu, dažkārt pat zināmu nepabeigtību. Kopš 20.gadsimta sākuma studijas arī Baltijā uztvertas divējādi - gan kā mākslinieka sagatavošanās turpmākajām gleznām, gan kā patstāvīgs un pašvērtīgs mākslas darbs, kas vērtējams atbilstoši tā specifikai.
Izstādei "Gleznots Baltijā" izvēlētie turpat 40 darbi sniedz plašu ieskatu Latvijas dabā - no marta atkušņiem līdz rudens lapu zeltam, kā arī dabas noskaņās. Studijas atklāj, cik lielā mērā autorus ietekmējuši akadēmiskie priekšraksti vai, gluži pretēji, sava laika modernajā mākslā - impresionismā, postimpresionismā - gūtā pieredze. |
